Daugavgrīvas cietokšņu zemessargu bataljoni kaujās Lietuvā, Kurzemē un Rīgas pievārtē
1915.V-XI
Pēc sekmīgajām Jelgavas aizstāvēšanas kaujām abi Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljoni nepilnas divas nedēļas atpūtās Jelgavā. Maija vidū latviešu zemessargus atkal nosūtīja uz fronti, šoreiz uz Ventas aizsardzības pozīcijām. Maija beigās 1. bataljons ieņēma pozīcijas uz Latvijas un Lietuvas robežas – Ventas un Vadakstes upju satecē. Arī 2. bataljons maija beigas un jūniju pavadīja pozīcijās Ventas krastā, tikai Skrundas-Pampāļu rajonā. Šeit latviešu zemessargi veica pretinieka pozīciju izlūkošanu un atvairīja vācu uzbrukumu pie Lēnas muižas.
1915. gada 14. jūlijā sākās vācu ofensīva Kurzemē un Lietuvā, kas noslēdzās ar visas Kurzemes un lielākās daļas Zemgales okupāciju. Šajās kaujās atkal ar lielu varonību izcēlās abi latviešu zemessargu bataljoni. 1. Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljons kā pēdējais pameta Ventas upes pozīcijas, kad kaimiņu krievu daļas jau bija atkāpušās. Jau nākamajā dienā, 15. jūlijā bataljons izcīnīja smagu aizsardzības kauju pret vāciešiem Jaunauces un Ķeveles muižas tuvumā. Sekoja smagas kaujas Lielauces un Vecauces rajonā 17. jūlijā. Vācieši bataljonu spēja aplenkt no trim pusēm, bet latviešu zemessargiem ar kauju izdevās izlauzties līdz Vecaucei, kur tam atkal nācās atvairīt spēcīgu vācu uzbrukumu. 20. jūlijā bataljons sasniedza Jelgavu un tālāk tika pārvietots atpūtā uz Rīgu. 2. bataljons pēc pretinieka uzbrukuma atvairīšanas Saldus tuvumā, pie Ceraukstes ezera ziemeļu gala, atkāpās uz Remti. Bet tur priekšā jau atradās vācu karaspēks un pēkšņi uzbruka bataljona kolonnai. Bataljonam izdevās atvairīt uzbrukumu un izlauzties Tukuma virzienā. Bataljons 21. jūlijā sasniedza Sloku un tālāk devās uz Rīgu. Pirms iziešanas uz fronti abos zemessargu bataljonos bija aptuveni 2000 cilvēku, bet atgriežoties Rīgā – vien 500.
Kaujas rūdījumu guvušos Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljonu karavīrus pārvietoja uz jaunformējamiem latviešu strēlnieku bataljoniem (uz katru pa 80 cilvēkiem), izmantojot tos kā pamatu kaujasspējīgu vienību izveidošanai. Abi bataljoni Rīgas tuvumā būvēja pozīcijas, bet 1915. gada oktobra beigās un novembra sākumā piedalījās kaujās pret vācu karaspēku dienvidos no Babītes ezera. 1915. gada 24. novembrī abus Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljonus izformēja un atlikušos karavīrus ieskaitīja latviešu strēlnieku bataljonos.
Papildmateriāli:
