Notikumu laika skala

1914. gada 28. jūnijā Eiropu pāršalca ziņa par Austroungārijas kroņprinča Franča Ferdinanda slepkavību Sarajevā. Austroungārija šajā noziegumā vainoja kaimiņvalsti Serbiju. Balkānus, kur sadūrās vairāku lielvalstu ģeopolitiskās intereses, tolaik dēvēja par Eiropas „pulvera mucu”, jo jauna konflikta izraisīšanai varēja pietikt ar niecīgāko ieganstu.

Pagāja tikai mēnesis kopš kroņprinča slepkavības, kad Austroungārija pieteica karu Serbijai, kuru vainoja šajā terora aktā. Līdz ar to visa Eiropa bija nostādīta uz kara sliekšņa – kontinentā pastāvošās militārās alianses un iepriekš sagatavotie militārie plāni neapturami virzīja Eiropu pretī katastrofai. Uz Austroungārijas un Serbijas karu bija jāreaģē gan Krievijas impērijai, kura bija uzņēmusies saistības pret Serbiju, gan Vācijas impērijai, kura bija Austroungārijas sabiedrotā. 30. jūlijā Krievija izsludināja vispārēju mobilizāciju, ko Vācija uztvēra kā tiešu savas drošības apdraudējumu. Vācija pieprasīja Krieviju apturēt mobilizāciju, bet tā kā tas nenotika, tad 1. augustā pieteica karu Krievijai. Vācijai bija jārēķinās arī ar Krievijas un Francijas militāro savienību, un, tā kā vācieši bija izstrādājuši kara darbības plānu tikai pret Franciju, tad kara darbībā tika ierauta arī Rietumeiropa. „Šlīfena plāns” paredzēja gūt uzvaru pār Franciju, virzot vācu armijas caur Beļģiju un Luksemburgu. 2. augustā Vācija sāka uzbrukumu, piesakot karu Beļģijai, bet nākamajā dienā – Francijai. Lielbritānija, iestājoties par neitrālo Beļģiju, kura bija kritusi par upuri agresijai, pieteica karu Vācijai.

Karš starp Eiropas impērijām nozīmēja globālu konfliktu, jo tām piederēja plaši aizjūras valdījumi. Līdz ar to jau no pirmajām kara dienām karadarbība izpletās tālu ārpus Eiropas kontinenta – tā skāra Āziju un Āfriku, bet jūras kaujas notika visos pasaules okeānos. Vācijas un Austroungārijas pusē vēlāk pievienojās arī Osmaņu impērija (mūsdienu Turcija) un Bulgārija, bet Antantes valstīm (Francijai, Krievijai un Lielbritānijai) – Itālija, Rumānija, Japāna, ASV, Portugāle u.c. Karš ilga četrus gadus un trīs mēnešu, noslēdzoties 1918. gada 11. novembrī ar Vācijas un tās sabiedroto sakāvi.

Papildmateriāli:

• 1914. gads: mobilizācija un kaujas Austrumprūsijā
• Pirmā pasaules kara sākums Rietumu frontē
• Pirmais pasaules karš:pozīciju kara sākums Rietumu frontē
• Pieminot 1. pasaules kara beigas. Memoriāli kritušajiem varoņiem pasaulē
• Pirmā pasaules kara neizdzēšamais nospiedums: emancipācija, darba duna un vienkārša mode