Igauņu atbalsts un pārmērīgās prasības
1919.X
Igaunija Latvijai sniedza ievērojamu militāro un politisko atbalstu Neatkarības kara laikā. Igaunijas armijas sastāvā karoja latviešu Ziemeļlatvijas brigāde un igauņu atbrīvotajos Ziemeļvidzemes pagastos darbojās Latvijas Pagaidu valdībai lojālā civilpārvalde. Pateicoties Igaunijas armijai un tās karavīru varonībai izdevās izcīnīt uzvaru pār vāciešiem pie Cēsīm 1919. gada vasarā. Igauņi vācu Landesvēra un Dzelzsdivīzijas daļas padzina līdz Rīgai un piespieda vāciešus pamest Rīgu un noslēgtajā pamiera līgumā apņemties evakuēties arī no Kurzemes. Igauņi bija ziedojuši simtiem dzīvību, cīnoties Latvijas teritorijā pret lieliniekiem un vāciešiem. Vienās pašās Cēsu kaujās Igaunijas armija zaudēja 110 kritušos un 405 ievainotos.
Tomēr Igaunijas un Latvijas attiecības pēc uzvaras Cēsu kaujās pakāpeniski pasliktinājās. Igauņiem aizvainojošs šķita aizliegums viņu karaspēkam ieiet Rīgā, lai ar triumfu noslēgtu uzvaru Cēsu kaujās. Latvijas varas iestādes savukārt bija sašutušas par Igaunijas armijas rīcību atbrīvotajos Vidzemes rajonos, kur daudzviet igauņi izlaupīja muižas, un notika citi nepatīkami incidenti. Tomēr lielākās problēmas sagādāja teritoriālās domstarpības – igauņi pretendēja uz Valkas pilsētu un vairākiem Ziemeļvidzemes pagastiem.
Jauns un diemžēl kopumā nepatīkams pavērsiens latviešu un igauņu attiecībās notika bermontiādes laikā. Reaģējot uz Bermonta uzbrukumu, kura panākumu rezultātā būtu apdraudēta arī Igaunijas neatkarība, Rīgas aizstāvēšanai jau pirmajās kauju dienās igauņi nosūtīja divus bruņuvilcienus ar savas armijas labākajām apkalpēm. To nozīme Rīgas aizstāvēšanā bija milzīga. Igauņu parādīšanās iedvesmoja latviešu karavīrus, kuri nospiestā garastāvoklī atkāpās no Pārdaugavas. Igauņu bruņuvilciens piedalījās uzbrukumos pāri Daugavas tiltiem. Igauņu vilcienu apkalpes cieta arī zaudējumus šajās kaujās. Tomēr tad, kad Latvijas Pagaidu valdība vērsās pie Igaunijas ar oficiālu palīdzības lūgumu, tika saņemta negaidīta atbilde – igauņi gan piekrita palīdzēt, bet par sniegto palīdzību uzstādīja neizpildāmas prasības. To vidū bija Valkas un vairāku Latvijas pagastu atdošana Igaunijai. 1919. gada 22. oktobrī Pagaidu valdība noraidīja igauņu prasības. Rezultātā ne tikai nebija izveidojusies sadarbība abu valstu starpā, bet radušies arī jauni aizvainojumi. Pēc igauņu prasību noraidīšanas abi igauņu bruņuvilcieni pameta Rīgu.
Papildmateriāli:
Fotogrāfijas
