8. Daugavpils pulks dodas uzbrukumā pāri Dzelzs tiltam
1919.15.X
Lai novērstu vācu uzmanību no gaidāmās Latvijas armijas desanta operācijas Daugavgrīvas un Bolderājas ieņemšanai, iepriekšējās dienās tika izdarīti demonstratīvi uzbrukumi Rīgā pāri Daugavas tiltiem. 1919. gada 14. oktobra agrā rītā uzbrukumā pārgāja Siguldas pulka daļas. Pulks uzbruka pa koka tiltu, to atbalstīja bruņu mašīnas. Dzelzs tiltu mēģināja šķērsot igauņu bruņu vilciens. Tomēr uzbrukums neizdevās un Siguldas pulks bija spiests atgriezties izejas pozīcijās. Šajā pat dienā, apmeklējot Daugavmalas ierakumus, viegli kājā ievainoja Latvijas valdības ministru prezidentu Kārli Ulmani.
15. oktobra rītā atkārtotā uzbrukumā pāri Daugavas tiltiem devās 8. Daugavpils pulka trīs rotas. Pirmā kolonna, kurā bija pulka 2. un 3. rota ar trīs bruņumašīnām. Tām izdevās gandrīz bez zaudējumiem šķērsot upi pa koka tiltu. Tomēr pretējā krastā tā uzdūrās vācu dzeloņdrāšu aizsprostam, kuru nevarēja pārvarēt un bija spiesta atkāpties. Pulka otra kolonnu virsleitnanta Mihelsona vadībā, igauņu bruņuvilciena atbalstīta, virzījās pāri jaunajam dzelzs tiltam. Tajā bija atlasīti pulka trešā bataljona rotu karavīri, no katras rotas 35 cilvēki. Vācieši sāka kolonnu apšaudīt jau uz tilta, ievainojot vairākus karavīrus. Tad kolonna pamanīja, ka no koka tilta rajona tiek dots norunātais signāls – sarkana signālraķete, kura liecināja, ka pirmā kolonna ir sekmīgi šķērsojusi Daugavu. Diemžēl bija noticis pārpratums, jo raķeti bija izšāvuši vācieši.
Kolonna signālraķetes uzmundrināta, ar spēcīgiem „urrā!” kliedzieniem metās pāri tiltam, piespiežot bēgt vācu sargus no tilta gala. Situācijas noskaidrošanas Mihelsons sūtīja ziņnešus uz pulka štābu, bet tie visi krita vai tika ievainoti. Veinam vienīgam ziņnesim, ievainotam elkonī, izdevās atgriezties. Spēcīgā pretinieka uguns otrā Daugavas krastā piespieda divas no rotām atkāpties pār tiltu atpakaļ. Tomēr vienai no rotām izdevās nokļūt gandrīz līdz dzelzceļa tiltam un ieņemt bermontiešu ierakumus. Ienaidnieka ierakumos nocietināties gan rotai neizdevās. Saņēmusi atkāpšanās pavēli, lielākā daļa rotas atkāpās atpakaļ pāri Daugavai. Iesprostots pretējā krastā palika 8. Daugavpils kājnieku pulka 10. rotas vads, kurš nevienlīdzīgā kaujā tika pilnībā iznīcināts.
14. un 15. oktobra uzbrukumi ļāva veiksmīgi īstenot Bolderājas un Daugavgrīvas cietokšņa ieņemšanu. 1919. gada 16. oktobrī 8. Daugavpils kājnieku pulku pārcēla uz Mīlgrāvi. Nākamajā dienā Daugavpils pulks Bolderājas kāpās nomainīja 9. Rēzeknes kājnieku pulku.
Papildmateriāli:
Fotogrāfijas
Grāmatas notikumi
Siguldieši to mēģinājuši darīt jau šorīt, bet viņiem neesot laimējies. Koka tilta otrā galā uzdūrušies uz vāciešu aizliktiem dzeloņdrāšu āžiem, no Torņkalnā namiem nikni šauts.
Dažus ievainotos novāca tikai dienā; vēl pirms krēslas, skatoties no Vecpilsētas māju augšas, uz tilta plankām varēja saskatīt melnus traipus. Laikam asinis.
Ar tumsas iestāšanos izlūki aizgāja lūkot jauno dzelzceļa tiltu, vai varēsim tikt naktī viņam pāri, un igauņu bruņotais droši pakaļ braukt.
Koka tiltu mēģinās reizē ar mums sturmēt pirmais bataljons.
No mūsu trešā izlasīta triecienrota, simts vecu kareivju, un seši virsnieki ies rotai līdzi, divu vadīts būs ikviens vads.
Mēs gaidām savu nosacīto laiku, un pavecs, bermontiešu granātu pussagrauts Kārļa ielas nams mūs apsedz no tiltu puses un arī no Pārdaugavas šurp tumsā šautām retām lodēm.
Dzīvās atmiņas
Jāņa Vasarieša stāsts par tēvu Frīdrihu Zommeru (Vasarieti) un par savu pirmo mīlestību pēc Otrā pasaules kara. Jānim Vasarietim intervijas laikā 95 gadi!
Margarietes Empeles atmiņas par tēvu strēlnieku Jūliju Kalniņu kara un pēckara laikos un vīra vectēvu – strēlnieku Kārli Empeli
Andra Kaņepes atmiņas par sievas vectēvu - karavīru Žani Ripu. Žanis Ripa ir manas sievas vecaistēvs, dzims 1887. gadā Grenčos. Dzimtas saknes līdz 1715.gadam. Muižā strādājis par zirgu puisi. Sava raženā auguma dēļ šo viņš vairs nevar darīt. Ap 1910.gadu viņš ar brāli Krišu un tēvu Otto dodas ...